Raksti

Kvalitatīvu un kvantitatīvu pētījumu metožu izmantošana pētījumos Internetā

Pētniekam nepieciešamo datu vākšanu iedala divos posmos - primāro datu vākšanā (aptaujas, intervijas, eksperimenti, tiešie novērojumi u.c.) un sekundāro datu vākšanā (bibliotēkas resursi, oficiālie resursi, statistika, u.c.) – gan kā primāro, gan kā sekundāro datu vienu no elementiem un būtisku datu vākšanas instrumentu, ir iespēja iesaistīt internetu.

Pētījuma veikšana, izmantojot internetu, ir viena no jaunākajām un mūsdienīgākajām pētījuma veikšanas tehnoloģijām. Internetu iespējams izmantot gan kvalitatīvajā, gan kvantitatīvajā pētniecībā. Datorizētās intervijas (CAWI – Computer Assisted Web interviews) vērstas uz interneta lietotāju auditoriju, taču satur ne tikai jautājumus par interneta lietošanas ieradumiem.

Interneta izmantotāji pētījumam tiek atlasīti no dažādām datu bāzēm (citiem pētījumiem, pasūtītāja iesniegtajām klientu datu bāzēm, u.c.) vai tiek piesaistīti dalībai aptaujā ar reklāmas banneru vai citu interaktīvo līdzekļu palīdzību. Organizējot pētījuma izlasi, pētnieks var izmantot e-pastu vai tīmekļa adreses. Tendence ir biežāk e-pastu izmantot nelielām aptaujām mazām grupām, bet tīmekļa lapas lielām respondentu grupām.

Pētījuma datu vākšana var tikt veikta sinhroni vai asinhroni. Sinhrona datu vākšana notiek, kad on-line jeb tiešsaistes režīmā atbildes tiek saņemtas uzreiz. Bet asinhroni, kad atbildes pienāk atkarīgi no respondenta – atbilde var būt tūlītēja, tā var pienākt pēc dažām dienām vai nedēļām kā e-pasts.

• pētījuma analīzes objekts var būt tīmekļa vietnes un/vai lapas, saturs, lietotāju komunikācijas saturs;
• veikt iedzīvotāju pētījumus (ethographic study);
• veikt kvalitatīvus pētījumus veidojot fokusa grupas vai veicot intervijas vai iekļauti novērojumi;
• veikt kvantitatīvus pētījumus – veicot iedzīvotāju aptaujas, anketēšanu;

Kopumā veiktie pētījumi, lai pārbaudītu Interneta tīkla aptauju darbību, salīdzinot pētījumu rezultātus, kas tika veikti interneta vidē ar identiskiem pētījumiem reālajā pasaulē. Izrādījās, ka rezultāti no pētījumiem interneta vidē ir pielīdzināmi rezultātiem, kas tika iegūti ar klasiskām metodēm. Tomēr ir apkopošanas problēmas no ģenerālās izvēles (galvenokārt dēļ novirzēm no izvēles). Elektroniskā tīkla lietotāji, kuri ir internetā veikto pētījumu – telefonakciju, diskusiju, e-pasta anketu, e-aptauju – respondenti, ir galvenais rezultātu apkopošanas ierobežojums. Attiecīgi jāsecina, ka caur internetu nevar veikt pētījumus par visām interesējošajām tēmām, jo interneta lietotāji varētu arī nebūt pētījuma mērķa auditorija, kura varētu sniegt reprezentatīvu informāciju.