Raksti

Elektroniskas anketēšanas trūkumi

Kaut Internets tagad ir pierasta lieta, tomēr mūsu valstī vēl nav liela uzticība sājam informācijas kanālam. Vēl joprojām ir jāskaitās ar zemo atdevu no pētījumiem caur Internetu un iegūto datu nedrošību. Lai paaugstinātu atdevi, vajag maksimāli atvieglot anketas aizpildīšanu: netaisīt lielu pēc apjoma anketu, nevar ievadīt reģistrēto lietotāju PIN kodus (kauts tas ir labs veids kā nodrošināt lielāko datu uzticamību un pilnību un nopietnāko attieksmi).

Iespējamie trūkumi, ar kuriem jārēķinās, veicot anketēšanu ar elektroniskā pasta starpniecību, ir:

• zināmas problēmas vispārināt iegūtos datus, jo nevar iegūt informācija par visu mērķa grupu, proti, pastāv iespēja, ka atbildēs atsevišķa grupa, kas, pētījuma tēmā ir vairāk ieinteresēta;
• iegūto datu apšaubāma kvalitāte / uzticība;
• respondentiem jābūt prasmēm izmantot internetu un tam jābūt pieejamam;
• espondents var neatbildēt uz jautājumiem, kas viņam šķiet divdomīgi vai nesaprotami vai atbildes – nepiemērotas un tādējādi neturpināt anketas aizpildīšanu;

Vēl aptaujām caur internetu ir arī savas problēmas, novirzes iegūtajos datos. Izvēles novirzes rodas dēļ fakta, ka cilvēki atbildēs uz anketas jautājumiem, ja viņi redzēs punktus, kuri interesē viņus personīgi, piemēram, tāpēc, ka viņiem interesē tēma vai tāpēc, ka viņus piesaista stimuli, kas tiek piedāvāti aptaujas respondentiem (piemēram, loterija visiem tiem, kuri aizpildījuši anketu). Ieinteresētiem respondentiem ir savas īpatnības un rezultātu novirzes būs neieinteresētu respondentu īpatnībām, kuru viedoklis arī ir svarīgs pētījumam – reizēm pat svarīgāks, piemēram, kā pētījumā par e-veselību, kad zinošiem cilvēkiem ir savs konkrēts viedoklis, viņi ir informēti par e-veselības iespējām un tas noteikti iespaidos aptaujas rezultātus. Šī ir pat daudz svarīgāka novirze, kļūda nekā interneta lietotāju daba. Izlases neprezentativitāti var pastiprināt papildu stimuli – tipoloģizācija, piemēram, tipiski „vīriešu” stimuli tādi kā datoraprīkojums. Kā liecina pētījumu dati, sievietes pārsvarā interesējas par tēmām, kas saistītas ar veselību un izrāda lielu aktivitāti, meklējot informāciju par veselības tēmām un attiecīgi ir pozitīvāk noskaņotas piedalīties aptaujās par veselību (arī e-veselību).

Veicot pētījumu internetā jāņem vērā gan tas lielas priekšrocības, gan trūkumi. Internets ir izdevīgs laika un izmaksu ziņā. Ir viegli savākt nepieciešamos datus no liela respondentu skaita. Arī ģeogrāfisks attālums nav šķērslis. Savāktos datus ir viegli apkopot un analizēt, tos nav no jauna jāievada datorā statistiskai apstrādei. Taču internets nav universāls – ne visiem tas ir pieejams, ne visi prot ar to rīkoties un izmanto to pastāvīgi. Personīgas saskarsmes trūkums var mazināt interesi par aptauju un e-pasts ar ielūgumu piedalīties pētījumā var tikt uzskatīts par traucējošu un tikt izdzēsts. Interneta lietotāji ir tikai daļa no populācijas tie vairāk varētu būt jauni cilvēki ar labu izglītību un ienākumiem. Ja pētījumu vēlas veikt, piemēram, par visiem Latvijas iedzīvotājiem, tad aprobežojoties tikai ar interneta auditoriju, dati var īsti neatbilst realitātei.